No 19.decembra apskatāma Daiņa Rozentāla foto izstāde “Kaut kas no pagājušā”, izstādes atklāšana 19.decembrī plkst. 18:00 Tautas nama 2.stāva foajē
No 19.decembra apskatāma Daiņa Rozentāla foto izstāde “Kaut kas no pagājušā”, izstādes atklāšana 19.decembrī plkst. 18:00 Talsu tautas nama 2.stāva foajē.
Dainis Rozentāls sācis fotografēt pamatskolas gados. Fotogrāfija, tās noslēpumi, attēla radīšanas prieks viņu pavada gan mācoties izglītības iestādēs, gan darba gaitās un arī brīvajā laikā. Arī zvejnieku kolhozā “Sarkanā bāka”, kurā nostrādāts visilgāk. Strādāt sācis kā atslēdznieks, tad savaldzinājusi jūra, un viņš kļuvis par mazo zvejas kuģu mehāniķi. Zvejots Baltijas jūrā. Pēc tam mācības un darbs par kapteiņa palīgu uz ekspedīcijas zvejas kuģiem Atlantijā. Un visu laiku fotogrāfēts. Fotogrāfija kā aizraušanās, kā vaļasprieks. Tā viņš varētu raksturot šo nodarbi, kuru vienmēr pavada radīšanas prieks, prieks par izdevušos kadru, prieks par skatītāja izteikto atzinību un to estētisko baudījumu, ko tas izjūt, redzot gan sabangotu jūru, gan vakara saulrietu krastmalā, gan kuģu siluetus pie horizonta.
Dainis Rozentāls ir ventspilnieks. 1970. gados darbojies fotoklubā “Moments”, pēc tam tam z/k “Sarkanā Bāka” ķultūras nama “Jūras vārti” fotoklubā “Neptūns”. Viņa veidotās fotogrāfijas piedalījušās izstādēs bijušajās PSRS pilsētās, pašu Latvijā un zvejnieku kolhozu rīkotajās ikgadējās izstādēs “Salacgrīvas rudens”. Kultūras namā “Jūras vārti” sarīkota arī fotogrāfiju personālizstāde.
Pēc tam paliels pārtraukums un … sākoties digitālajam laikmetam fotogrāfijā, 2006. gadā atkal , nu jau digitālais, fotoaparāts ir rokās. Ļoti daudz kas jāapgūst no jauna. Un nu ir iespēja sakārtot arī agrāk jūrā un okeānā, zvejas rajonos safotografēto, apstrādāt to un piedāvāt arī skatītājam.
Tā radies šis projekts nu jau par vēsturi kļuvušo, taču agrāk mūsu Latvijai un Ventspilij tik nozīmīgo zvejniecības nozari, par to laiku, kad zvejniecībā mēs bijām vareni. Arhīvs ir milzīgs, ne visu var parādīt vienas izstādes ietvaros. Dainis Rozentāls piedāvā īsu ieskatu šajā vēl pavisam nesenajā vēsturē, rosina satikt pazīstamas sejas un kuģus, pakavēties atmiņās par tiem zvejniekiem, kuru vairs nav mūsu vidū, bet kuru darbs zvejnieku kolhozā “Sarkanā bāka” savā laikā cēla gan saimniecības varenumu, gan pašu zvejnieku un viņu ģimeņu labklājību.