Līdz 31. jūlijam Talsu Tautas nama 1. stāvā izstāde – ceļojums “Tautasdziesmu teicējas. 1991.”
Talsu Tautas namā no 2022. gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam, kā arī
STARPTAUTISKĀ FOLKLORAS FESTIVĀLA BALTICA 2022 programmā
ir apskatāma multimediāla izstāde “Tautasdziesmu teicējas.1991”, kas turpina savu ceļu Latvijā.
STARPTAUTISKĀ FOLKLORAS FESTIVĀLA BALTICA 2022 programmā
ir apskatāma multimediāla izstāde “Tautasdziesmu teicējas.1991”, kas turpina savu ceļu Latvijā.
“Tautasdziesmu teicēju daudzinājums” – 9. jūlijā plkst. 14.00, Talsu Tautas namā.
Izstādes atklāšanā “Tautasdziesmu teicēju daudzinājumā” ieskatīsimies festivāla vēsturē: “Pie Baltijas jūras trīs māsas ar kopīgu mantojumu, kopīgu likteni un kopīgi trīskāršotu dziesmu spēku pret tumsu. Tas arī ir Starptautiskā folkloras festivāla Baltica uzdevums cauri gadiem”, liecina folkloriste un kultūras personība Helmi Stalte. Viņa un Dainis Stalts bija pie festivāla dibināšanas 1987. gadā. Kopīgi dalīsimies atmiņās un klausīsimies folkloras ansambļa no Sabiles “Četras ogas” dziesmās. Uzzināsim tuvāk par “Tautasdziesmu teicēju.1991” izstādes tapšanu un ceļu Latvijā, par to stāstīs izstādes mākslinieciska vadītāja un režisore Dace Micāne-Zālīte. Kopā sadziedāsimies un daudzināsim teicējas, kuras ir skatāmas un klausāmas izstādes ekspozīcijā filmās un foto.
Par izstādi un tās mērķi un misiju.
Izstāde – ceļojums “Tautasdziesmu teicējas” ir laika zīmju krustpunkts.
Stāsts ir par latviešu sievietēm ar jau sirmu mūžu.
Teicējas dzied tautas dziesmas, ziņģes, garīgās dziesmas.
Ekspedīcijās fiksēti patiesi, psiholoģiski niansēti portreti.
Dzīves vienkāršība, pieticība, un blakus tam krāšņa autentiska katram novadam raksturīga tautas dziesmas melodija, balss.
Dziesmā apliecinās dzīve un cilvēka gara spēks, kas staro no teicējām.
Eksponējot multimediālā izstādē liecības par tautasdziesmu teicējām, kādas dokumentētas 1991.gadā, tiek radīta unikāla mākslas vide, kas stāsta un portretē latviešu tautasdziesmu teicējas, viņu dzīves un garīgo telpu
Ekspedīcijas dokumentēja un vāca tautasdziesmas pie teicējām –
Stāsts ir par latviešu sievietēm ar jau sirmu mūžu.
Teicējas dzied tautas dziesmas, ziņģes, garīgās dziesmas.
Ekspedīcijās fiksēti patiesi, psiholoģiski niansēti portreti.
Dzīves vienkāršība, pieticība, un blakus tam krāšņa autentiska katram novadam raksturīga tautas dziesmas melodija, balss.
Dziesmā apliecinās dzīve un cilvēka gara spēks, kas staro no teicējām.
Eksponējot multimediālā izstādē liecības par tautasdziesmu teicējām, kādas dokumentētas 1991.gadā, tiek radīta unikāla mākslas vide, kas stāsta un portretē latviešu tautasdziesmu teicējas, viņu dzīves un garīgo telpu
Ekspedīcijas dokumentēja un vāca tautasdziesmas pie teicējām –
Katrīnas Radomišķe un Margrieta Otaņķe, Otaņķi
Ķērsta Baļčus, Ķersta Balcere, Ķērsta Albuža, Sventāja, Lietuva
Marija Lācis, Jūrkalne
Irmas Cērbaha un Elfrīda Žagare, Sīkrags, Sesku ciems
Marija Bērtule, Sāviena
Milda Ozola, Ļaudona
Olgas Pommeres, Ērgļi
Milda Bružuka, Dignāja
Anna Strupka, Viļaka
Jūlija Milta, Turki
Anna Kaža, Dekšāres
Helmi Stalte, Košrags
Ekspozīcijas saturā ir režisores Dace Micāne-Zālītes un video operatora Viestura Graždanoviča veidotas 8 folkloras ekspedīciju filmas un fotomākslinieka Jāņa Deinata tautasdziesmu teicēju fotoportreti.
Multimediālās izstādes “Tautasdziesmu teicējas.1991” mākslinieciskā vadītāja, režisore Dace Micāne – Zālīte ir Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu latviešu folkloristikas doktorante. Promocijas darba tēze ir tautasdziesmu teicējas un folkloras ekspedīciju kino valoda.
Ceļojošā izstādes Latvijā pieturas punkti ir vietas, kur pirms 31 gada tika filmēts, kā arī dalība Starptautiskajā Folkloras festivālā BALTICA 1991. “Tautasdziesmu teicējas.1991” izstāde ir norisinājusies:
2020. gads Rīga Latvijas Nacionālā bibliotēka jūnijs-augusts
2021. gads Otaņķu kultūras nams, maijs- jūnijs
2021. gads Jūrkalnes tautas nams, jūlijs – septembris
2022. gads Kolkas Lībiešu saieta nams, aprīlis – maijs
Idejas aizsākums
Filmu operatoram Andrim Slapiņam pieder ideja 1991.gadā multimediālā formātā dokumentēt tautasdziesmu Latvjijai vēsturisku notikumu griežos. Toreiz idejas realizācijai bija labs pamats, jo Rīgas Videocentrs bija apgādāts ar augstvērtīgu tehniku.
Multimediālās izstādes “Tautasdziesmu teicējas.1991” mākslinieciskā vadītāja, režisore Dace Micāne – Zālīte ir Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu latviešu folkloristikas doktorante. Promocijas darba tēze ir tautasdziesmu teicējas un folkloras ekspedīciju kino valoda.
Ceļojošā izstādes Latvijā pieturas punkti ir vietas, kur pirms 31 gada tika filmēts, kā arī dalība Starptautiskajā Folkloras festivālā BALTICA 1991. “Tautasdziesmu teicējas.1991” izstāde ir norisinājusies:
2020. gads Rīga Latvijas Nacionālā bibliotēka jūnijs-augusts
2021. gads Otaņķu kultūras nams, maijs- jūnijs
2021. gads Jūrkalnes tautas nams, jūlijs – septembris
2022. gads Kolkas Lībiešu saieta nams, aprīlis – maijs
Idejas aizsākums
Filmu operatoram Andrim Slapiņam pieder ideja 1991.gadā multimediālā formātā dokumentēt tautasdziesmu Latvjijai vēsturisku notikumu griežos. Toreiz idejas realizācijai bija labs pamats, jo Rīgas Videocentrs bija apgādāts ar augstvērtīgu tehniku.
Pirms sākās ekspedīcijas, janvāra Barikāžu laikā video operatoru Andri Slapiņu nošāva Bastejkalnā, un viņa ideju turpināja režisore Dace Micāne, pieaicinot Viesturu Graždanoviču filmēt un Jāni Deinatu fotografēt, kā arī folkloras ekspedīciju skaņu režisora ierakstus veica Ģirts Gaiķis.
No 1991. gada janvārim līdz 1991. gada septembrim ekspedīciju grupa savāca bagātīgu materiālu. Pēc 31 gada to satiek skatītājs multimediālā izstādē “Tautasdziesmu teicējas.1991”.
No 1991. gada janvārim līdz 1991. gada septembrim ekspedīciju grupa savāca bagātīgu materiālu. Pēc 31 gada to satiek skatītājs multimediālā izstādē “Tautasdziesmu teicējas.1991”.
Izstāde – ceļojums “Tautasdziesmu teicējas. 1991” ir veltījums Latvijas simtgadei, cilvēkiem, kas dzīvo savā zemē un uztur latviešu valodu, tradīcijas un kultūru. Ar folkloras vākšanas kustību iesākās latviešu nācijas apzināšanās jaunlatviešu periodā. Arī Atmodas laiks dzima ar tautas dziesmām.
Izstāde ir interaktīva, dokumentāla un tajā pat laikā mākslinieciska liecība par cilvēka dzīvi. Kā to izdzied latviešu tautasdziesmās, godos un gadskārtu ieražu svētkos.
Izstādes vidi veido četru novadu un četru gadalaiku ritms: ziema – Latgale, mūžs; Kurzeme – pavasaris, Lieldienas, kristības, pādes dīdīšana; Vidzeme – vasara, Līgo, Jāņi; Sēlija – rudens, kāzas.
Māksliniece inscenētāja Sandra Strēle un ekspozīcijas iekārtotājs Rolands Streļčs,
Latvijas vadošā dizaina firma YESWECAN, datordizaina māksliniece Lauma Neretniece.
Mākslas vides veidošanai ekspozīcijā Talsu novada muzeja un Talsu novada etnogrāfiskie priekšmeti, tekstīlijas no Talsu Tautas nama, TLMS “Dzīpars”un audēju kopas “Talse”.
Kopš izstādes aizsākuma galvenais atbalstītājs ir LG Elektronics Latvia, kas apgādā izstādi ar augstas izšķirtspējas digitāliem 5 ekrāniem, kas sniedz iespēju vienlaicīgi ekrānos skatīties ekspedīciju filmas.
Izstāde ir interaktīva, dokumentāla un tajā pat laikā mākslinieciska liecība par cilvēka dzīvi. Kā to izdzied latviešu tautasdziesmās, godos un gadskārtu ieražu svētkos.
Izstādes vidi veido četru novadu un četru gadalaiku ritms: ziema – Latgale, mūžs; Kurzeme – pavasaris, Lieldienas, kristības, pādes dīdīšana; Vidzeme – vasara, Līgo, Jāņi; Sēlija – rudens, kāzas.
Māksliniece inscenētāja Sandra Strēle un ekspozīcijas iekārtotājs Rolands Streļčs,
Latvijas vadošā dizaina firma YESWECAN, datordizaina māksliniece Lauma Neretniece.
Mākslas vides veidošanai ekspozīcijā Talsu novada muzeja un Talsu novada etnogrāfiskie priekšmeti, tekstīlijas no Talsu Tautas nama, TLMS “Dzīpars”un audēju kopas “Talse”.
Kopš izstādes aizsākuma galvenais atbalstītājs ir LG Elektronics Latvia, kas apgādā izstādi ar augstas izšķirtspējas digitāliem 5 ekrāniem, kas sniedz iespēju vienlaicīgi ekrānos skatīties ekspedīciju filmas.