23. februārī plkst. 19:00 “Netveramie sapņi” Rīgas saksofonu kvartets un Savva Zihs (akordeons)

23. februārī plkst. 19:00 Talsu tautas namā koncerts “Netveramie sapņi”, koncertā piedalās Rīgas saksofonu kvartets – Karīna Kivleniece (soprānsaksafons), Artis Sīmanis (altsaksafons), Ainars Šablovskis (tenorsaksafons),  Baiba Tilbeha (baritonsaksafons) un Savva  Zihs (akordeons). Programmā – Havjērs Alvaress, Mārīte Dombrovska, Filips Geiss, Pedro Ituralde, Kārltons Meisijs, Astors Pjacolla, Žans Pjērs – Solva, Benuā Stajaciks, VladimirsZubitskins.  Biļetes nopērkamas Talsu tautas nama kasē, iepriekšpārdošanā 5 EUR, pasākuma dienā 7 EUR

RĪGAS SAKSOFONU KVARTETS (RSK) daudzsološi sevi pieteica 1992. gadā un tieši ar tā darbību ir aizsākusies akadēmiskās saksofonmūzikas ēra latviešu mūzikā. Tas bija laiks, kad JVLMA tika uzsākta saksofonspēles apmācība (1991) un šis instruments ieguva plašu popularitāti klausītāju vidū. Toreiz kvarteta komanda bija citāda, bet pašreizējā sastāvā mūziķi ir kopā kopš 2013. gada. Vienīgais no pirmās dienas līdz šodienai kvartetā palicis tā izveidotājs Artis Sīmanis.

Ne tikai koncertzāles, bet arī skolas, baznīcas, pilis, izstāžu atklāšanas, brīvdabas koncerti ir RSK darbības lauks. Ar savu spēli RSK guvis atzinību publikas un kritiski noskaņotu speciālistu vidū: būdams demokrātisks izvēlētajā stilistikā un ietiepīgi cerīgs profesionālās prasmes izkopšanā, pilnveidojot skanējuma nianses un meistarību. Ne mazsvarīgu lomu līdzspēlējusi arī iesīkstējušo stereotipu laušana Latvijā par saksofonu kā tīri džezisku instrumentu. To apliecina dažādais repertuārs: no klasiķu darbu pārlikumiem saksofonu kvartetam līdz 20. un 21. gs. skaņdarbiem un džeza mūzikai. Nozīmīgu vietu RSK radošajās aktivitātēs ieņem sadarbība ar latviešu komponistiem, pasūtinot jaundarbus.

RSK uzstājies kopā ar VAK “Latvija”, Latvijas Radio kori, kori “Kamēr…”, LNSO, LSO, Sinfonietta Rīga, orķestri “Rīga”. Programmas veidotas kopā ar pianistiem Kārli Lāci, Jāni Maļecki, Hertu Hansenu, dziedātājām Ievu Paršu, Guntu Gelgoti, kokētāju Laimu Jansoni, koklētāju un dziedātāju Valdi Muktupāvelu, ar saksofonistiem Žanu-Pjēru Baralioli (Francija), Nobuju Sugavu un Maki Kasai (Japāna), Krisu Bītiju (ASV), Filipu Geisu (Francija). RSK muzicējis Latvijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Igaunijā, Krievijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Austrijā, Vācijā, Portugālē, Kanādā, Ķīnā, ASV, Francijā, Horvātijā, Slovēnijā, Rumānijā, Bulgārijā, Itālijā, Izraēlā, Armēnijā, Bosnijā un Hercogovinā, Kazahstānā, Maķedonijā, Kosovā un Uzbekistānā. Tas piedalījies starptautiski nozīmīgos mūzikas festivālos: Probaltica (Polija), Jazz Kaar (Igaunija), Rainbow Jazz (Igaunija), Upbeat(Norvēģija, Zviedrija), Baltijas Kultūras festivāls (Somija), “Pārsteidzošā Latvija” (Francija), Pasaules Saksofonistu kongresos Monreālā (Kanāda), Ļubļanā (Slovēnijā), Santandrjū (Skotijā) un Strasbūrā (Francija). RSK pārstāvējis Rīgu tās kultūras dienās Varšavā, Porto, Lībekā, Maskavā un Prāgā.

Par aktīvu koncertdarbību un augstu māksliniecisko sniegumu 1999. gadā tas saņēmis Lielo Mūzikas balvu. RSK ir kā centrālā ass Starptautiskajam Saksofonmūzikas festivālam Saxophonia, kas kopš 1999. gada norisinās katru otro gadu. Šajā koncertprogrammā RSK saspēles partneris ir SAVVA ZIHS – viens no spožākajiem jaunās paaudzes akordeonistiem, kas patlaban savu meistarību turpina spodrināt JVLMA. Vairāku starptautisku konkursu laureāts brīvi jūtas dažādos žanros, jo sevišķi tango, džeza mūzikā, kā arī tautas mūzikā. Viņa interešu lokā ir arī baroka mūzika un akordeona skanējuma iespēju paplašināšana saspēlē ar citiem instrumentiem. Pirms trim gadiem Savva kopā ar studiju biedriem JVLMA izveidojis tango džeza ansambli Tangoriginalis, kas ar lielu publikas atsaucību koncertējis vairākās Latvijas pilsētās.

ŽANA-PJĒRA SOLVAS vārds plāšāk pazīstams džeza mūziķu aprindās. Savulaik Parīzes konservatorijā studējušais saksofona spēles meistars regulāri muzicē dažādās Francijā bāzētās džeza apvienībās, piedaloties arī vairāku albumu ieskaņojumos. Saksofonu Solva dažkārt nomaina arī pret flautu vai klarneti, un ik pa laikam pievēršas arī kompozīcijai vai veido aranžijas. Šovakar skan tango noskaņās gleznotā “Vasaras pērle” jeb Perle d’été.

“Mana mūzika ir kā dienasgrāmata, atspoguļojot to, kas kādā noteiktā laikposmā ar mani ir noticis. Komponēšanu uztveru kā vienu no savas esības formām. Būtu jauki, ja varētu dzīvot tikai ar komponēšanu vien, bet diemžēl lielākā daļa dzīves paiet, pelnot dienišķo maizi un risinot dažādas sadzīviskas problēmas,” intervijā Inesei Lūsiņai (19.08.2016.) saka MĀRĪTE DOMBROVSKA. Dzimusi un augusi Daugavpilī, Mārīte tagad Rīgā, JVLMA, kur savulaik ieguvusi bakalaura grādu muzikoloģijā (2001) un maģistra grādu kompozīcijā (Pētera Plakida klasē, 2009), zinātniski pētnieciskajā centrā nodarbojas ar personu noskaidrošanu Jāzepa Vītola piemiņas istabā apkopotajās vēsturiskajās fotogrāfijās, kā arī māca mūzikas teorijas priekšmetus J. Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolā. Atbilstoši liriķes, romantiķes būtībai, viņa visvairāk izpaudusies kamermūzikā. Par kompozīciju “Dīvainie sapņi” saksofonu kvartetam un akordeonam (2017) viņa saka: “Klausoties skaņdarbu, klausītāji var brīvi ļauties iztēlei un doties sapņu pasaulē, kur vīzijas un nomoda sapņi savijas ar uzmācīgiem pusnakts murgiem.”

ASTORA PJACOLLAS mūzika ir pilna smeldzes un temperamenta, tā ir smalka jutekliskuma un spēcīgas enerģijas caurstrāvota, dramatisma un aizkustinošu emociju uzlādēta. Šī argentīniešu mūziķa vārds šķiet gluži nesaraujami saistīts ar tango, viņš tiek dēvēts gan par tango karali, gan saukts par El Gran Astor – Lielo Astoru, gan uzskatāms par tango reformātoru un nuevo tango pamatlicēju. Viņa skaņdarbi pašos pamatos pārvērta tradicionālo tango, atklājot to mūsdienīgā gaismā un bagātinot ar džeza un klasiskās mūzikas elementiem. Pjacolla iemantoja slavu arī kā nepārspējams bandoneona spēles meistars, un arī šī instrumenta īpašais skanējums šķiet viena no tango raksturzīmēm. Tango gars līdz ar ietekmēm no džeza un klasiskās mūzikas tradīcijām krāšņi atklājas arī šajā koncertā iekļautajos skaņdarbos – gan eņģeļa milongā, gan fragmentos no cikla “Pieci skaņdarbi ģitārai” (1980), kas iejūtīgi portretē kontrastus starp dzīvi Argentīnas laukos un pilsētvidē.

BENUĀ STASJAČIKS ir sitaminstrumentālists, pianists, komponists un pedagogs… Kā atskaņotājmākslinieks viņš brīvi jūtas visdažādāko žanru mūzikā, taču visspilgtāk ir atklājies džezā un brīvajā improvizācijā. Arī kompozīcijā viņš strādā dažādos žanros un stilos, rakstot daudzveidīgiem sastāviem… Mūziķis absolvējis Mecas konservatoriju, džeza un kompozīcijas klasi, un pēcāk bijis tās džeza nodaļas vadītājs, 2007. gadā viņš no Francijas pārcēlies uz Ķīnu, lai Guandžou konservatorijā vadītu džeza nodaļu.

Dzimis Ukrainā, studējis Maskavā un Kijevā, pasaules slavu iemantojis līdz ar uzvaru starptautiskajā akordeonistu konkursā Coupe Mondiale 1975 Helsinkos, jau vairākus gadus VLADIMIRS ZUBITSKIS dzīvo un strādā Itālijā.  Viņš ir ne vien pasaules līmeņa solists, bet arī pieprasīts pedagogs un nozīmīgu konkursu žūriju loceklis, arī komponists, kurš galvenokārt raksta savam instrumentam, skaņurakstā sapludinot ietekmes no klasiskās mūzikas, ukraiņu folkloras un džeza.

FILIPS GEISS ir atzīts saksofonspēles un improvizācijas meistars, erudīts pedagogs un komponists, kurš savā daiļradē tiecas nojaukt stilistiskās robežas, radoši kombinējot klasiskās mūzikas tradīcijas ar svinga un džeza mūzikas elementiem, dažādu pasaules tautu melodijām un brīvās improvizācijas mākslu. Apliecinājums tam ir arī 2011. gadā tapušais opuss Patchwork.

Spāņu saksofonists PEDRO ITURALDE gan savā spēles stilā, gan kompozīcijā radoši un aizraujoši savienojis flamenko un džeza mūzikas vaibstus, radot īpašu flamenko džeza virzienu. Akadēmiskās mūzikas laukā viņa repertuārā bijuši teju visi koncertžanra darbi saksofonam un neskaitāmi kamermūzikas opusi. Arī pats viņš pievērsies kompozīcijai, pārsvarā papildinot tieši sava instrumenta repertuāru. Tajā iekodēta ne vien atsaukšanās uz dažādu laikmetu skaņu mākslas tradīcijām un mīlestība pret flamenko, bet arī citu tautu un kultūru mūziku. Kā atskaņotājmākslinieks Ituralde koncertējis vairākos kontinentos, līdz pat pensijas vecumam viņš bijis arī Madrides konservatorijas saksofonspēles profesors un “par mūža ieguldījumu” ticis godināts kā viens no nozīmīgākajiem un ietekmīgākajiem spāņu mūziķiem. Ietekmes un nozīmes ziņā viņu mēdz salīdzināt ar Astoru Pjacollu Argentīnā un Eitoru Vila-Lobušu Brazīlijā. Pirms džām dienām, 3. jūlijā viņš svinēja savu 88. dzimšanas dienu!

Franču klarnetists SILVĒNS KASAPS tiek dēvēts par vienu no izcilākajiem džeza improvizētājiem kopš 1970. gadiem. Aizrautīgi un radoši paplašinot klarnetes skanējuma un spēles iespējas, viņš brīvi balansē starp džeza mūziku, laikmetīgo skaņu mākslu un dažādu tautu mūziku, bieži vien sadarbojoties ar citu mākalas sfēru pārstāvjiem, tostarp aktieriem, dejotājiem, rakstniekiem… Un šīs plašās intereses atspoguļojas arī viņa kompozīcijās…