Vēsture

TALSU TAUTAS NAMA VĒSTURE
Talsu Tautas nams izveidojies no Talsu Sadraudzīgas biedrības, kas dibināta 1887.gadā. Tās mērķis – rūpēties par garīgās kultūras veicināšanu un izkopšanu savos biedros un apkārtnē. Kopš 1912.gada biedrība darbojās savā namā, kas celts par ziedojumiem, biedru iemaksām, loterijās gūtiem ienākumiem un citiem piesaistītiem līdzekļiem. Šis pats nams šobrīd ir Talsu Tautas nama mājas.

          bilde
Talsu Sadraudzīgās biedrības nams, foto 20. gs. 30. gados. Tagad Talsu Tautas nams.

Piedzīvoti dažādi laiki – sākoties 1. Pasaule karam, Talsu Sadraudzīgās biedrības namā tika noorganizēta Sarkanā Krusta nodaļa un trešajā stāvā bija izvietota lazarete. Vācu laikā ēkā darbojās Talsu apriņķa valde, un latviešu kultūras biedrību darbība bija pilnībā apsīkusi. 1919.gadā namā tika svinīgi paziņots par Padomju režīma iestāšanos. Taču Latvijas Republikas laikā biedrības nama darbība atjaunojās, notika koncerti, teātra izrādes un dzejas vakari, līdz ar to Talsos sāka veidoties spēcīgas amatiermākslas tradīcijas.

2
Dziesmu atskaņas no VII vispārējiem dziesmu svētkiem 1931. g. 19. jūlijā. Redzams Talsu koris, vidū sēž diriģents – Fricis Grīntāls Talsu pilsētas sešu klašu pamatskolas pārzinis .

1930-to gadu nogalē gatavots projekts nama plašākai pārbūvei un modernizēšanai. Ņemot vērā, ka biedrība apvienoja vai visus novada sabiedriskos darbiniekus, tās darbība bija plaša un aptvēra dažādas jomas. Bija iekārtota bibliotēka, darbojās koris, simfoniskais orķestris, dramatiskā trupa.

3
Talsu Jāņa Sūniņa orķestris pēc 1921. g.

Jānis Sūniņš bildē pirmais no labās otrā rindā.

Tika rīkoti dziesmu un dzeju vakari, bērnu svētki, priekšlasījumi (lekcijas), koncerti, teātra izrādes, sniegta palīdzība studentiem, skolēniem, atbalstīta koru diriģentu tālākizglītība, tās paspārnē darbojās novada mākslinieki, tika rīkotas gleznu izstādes.

4
Talsu apriņa gleznotāju 3. Un 4. Darba izstādes kopskati 1931., 1932.gadā.

5
Biedrības nama lielā zāle ar skatuvi bija vienīgā vieta Talsos lieliem sarīkojumiem.

1935. gadā biedrība apvienojās ar Talsu latviešu jaunatnes savienību. Talsu latviešu jaunatnes savienība (1919). Jaunatnes pulciņš no 1920.gada līdz 1935.gadam darbojās patstāvīgi, kad pievienojās Talsu Sadraudzīgajai biedrībai. Darbības laikā notika 40 teātra izrādes, 6 publiskās literāras tiesas, rakstnieku vakari, 31 priekšlasījums, 5 gleznu izstādes, 5 karnevāli, 3 loterijas, 16 biedru vakari, 16 priekšlasījumi biedriem, deju un grāmatvedības kursi, 150 literāri vakari un ekskursijas.

6
Žanis Sūniņš brāļa Teodora lomā lugā “Zvejnieka dēls” Talsos, 1930.gados.

Līdz ar Padomju varas atjaunošanu 1941.g. Talsu Sadraudzīgās biedrības nams kļuva par Talsu strādnieku arodbiedrības Tautas namu, kurā darbojās literārā un dramatiskā sekcija, vairāki kori un antireliģiskie pulciņi. 1947.gada janvārī – toreiz Talsu kultūras namā – tika noorganizēts jauktais koris. 60 cilvēku lielā sieviešu grupa pēc 10 darba gadiem nodibināja Talsu rajona patērētāju biedrību savienības sieviešu kora „Vaiva” kodolu. 40 vīriešu grupa izveidoja ceļu darbinieku kori „Dziedonis”.

1950.gadā Talsu rajona kultūras nama dramatiskajam kolektīvam tika piešķirts K.Valdemāra Tautas teātra nosaukums, un gada bija jāiestudē vismaz 3 lugas un jānospēlē 60 izrādes.

7
Darba veterānu koris viesojas Kuldīgā 1975.gada 21.jūnijā.

60.gadi uzskatāmi par uzplaukuma laiku – tika veikta plaša rekonstrukcija, un Talsu rajona kultūras nams bija kļuvis par visa rajona kultūras centru. Darbojās 30 mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi ar aptuveni 800 dalībniekiem. No tiem daudzi guva izcilus panākumus republikas pašdarbības kolektīvu skatēs un konkursos. Deju kolektīvam „Rota” tika piešķirts tautas deju ansambļa statuss, un rokdarbu pulciņš ieguva tautas lietišķās mākslas studijas nosaukumu.

Tikpat veiksmīgi no 1959.gada darbojas audēju kopa.

8
Darba veterānu kora salidojums 1975.gada 3.augustā Sauleskalna estrādē.

1963.gadā tika nodibināts darba veterānu koris, kuru vadīja komponists Miervaldis Celmiņš. 1962.gadā dibināts pūtēju orķestris „Talsi”. 1979.gadā tika nodibināt ceļotāju klubs „Grieze”, kas darbojās 16 gadus. 1980.gadā nodibināts pensionāru klubs „Mežābele”.

9
„Atbalss” 1982.gadā.

Talsu tautas namam ir īpaša nozīme Atmodas notikumos, jo sarkanbalti sarkanais karogs Talsu tautas nama tornīti tika uzvilkts jau 1988.gada 18.novembrī, kad Pilsētas laukumā pulcējās Talsu pilsētas un apkārtnes iedzīvotāji, lai atzīmētu Latvijas valstiskuma 70.gadskārtu – tas, iespējams, bijis lielākais mītiņš pilsētas vēsturē.
1996.gadā Talsu tautas namā darbojās 22 kolektīvi, tajā skaitā arī ģimeņu un dāmu klubi, pirmo sezonu aizvadīja jauns jauktais koris, kas šodien ir koris „Uz augšu”.

10

Talsu tautas nams un Radošā sēta šodien.

11

Sauleskalna estrāde šodien.

 

Talsu Tautas nama direktori:

Aina Gīle 1960 – 1963

Jānis Pudžs 1963

Edīte Erdmane 1963 – 1967

Jānis Pudžs 1967-1977

Andris Priednieks 1977 – 1980

Valda Bērziņa 1980 – 1982

Rūta Gaigala 1982 -1990

Anita Rasiņa 1991

Biruta Skribāne 1992 – 2010

Ieva Krūmiņa 2010-2014

p.i. Dace Erķena 2014

Kristīne Kristberga 2014 – 2015

p.i. Guna Bērziņa 2015 – 2016

Ieva Brūna 2016 – 2017

p.i. Lolita Neilande – Frīdenberga 2017 – 2018

Dace Obodovska 2018 – …